Par mani

   Esmu Indra un priecājos, ka esmu Tevi ieinteresējusi iepazīt Etiopiju tuvāk.

   Nu kā jau cilvēks parastais, tikai tā interese par Etiopiju tāda pastiprināta gadījusies. Kāpēc tā, to pat es pati nezinu. Cenšos noskaidrot.

• Visa mana apzinātā dzīve pagājusi Vidzemē. Jādomā, ka tā tas arī vēl kādu laiku turpināsies, bet nekad jau neko nevar zināt.
• Kādu noteiktu savas dzīves posmu biju (jāsaka gan, ka turpinu būt) mamma savām divām meitām. Un nu jau arī trakā ome 4 mazbērniem. Taču tas nekad nav atturējis mani darīt lietas, kas man patīk. Nu piemēram - man ļoti patīk skaisti dārzi un augi. Tad nu es tos arī cenšos radīt. Gan sev, gan citiem...
• Neesmu ļoti sociāla būtne, labāk patīk vienai būt dabā. Klusējot vērot, domāt. Nē, nu man ir savs viedoklis. Un to es mēdzu arī skaļi izteikt, un ne vienmēr tas saskan ar apkārtējo viedokli. Biežāk jau nē, nekā jā 😀 
• Kādreiz sen senos laikos, kad bijām jauni un traki (nu gandrīz tik pat traki, kā tagad) pa kluso no manas mammas katras brīvdienas pavadījām Cēsu lidlaukā lecot ar izpletņiem. Meitenes izauga lidlaukā. Tas laikam ir atstājis pēdas viņu apziņā - arī patīk darīt trakas lietas.
• Un vēl - man ir divi pilnīgi pliki kaķi. Zinu, zinu daudzi skurinās no domas vien par pliku dzīvnieku, bet viņi ir visforšākie. Netici?!
• Taču te galvenā tēma ir Etiopija - vieta, kur jūtos kā mājās. Vieta, kur vismaz vienu reizi gadā aizbraucu un vislabprātāk pavadu ziemas. Tas gan nenozīmē, ka man pilnīgi neinteresē nekas cits. Un tomēr vismīļākās ir Āfrikas valstis.