Kubu Island
Nakšņojam Makumutu Lodge&Camp. Jauka vieta Orapas nomalē. Un ko gan mums diviem, dzīves rūdītiem ceļotājiem daudz vajag.
Uz Kubu salu jāpabrauc nedaudz atpakaļ uz Francistown pusi un tad pa kreisi līdz pat Mmatshumo, kur ir parka ieejas vārti. Puisis stāsta, ka līdz salai būšot grūti tikt, kempingi tur nestrādājot, lai noteikti nenovirzoties no sliedēm un parka ieeju maksāšot kad (ja) atgriezīsimies. Runāts, darīts. Braucam. Nošaujam greizi, bet vietējie ļauži steidz rādīt - tur, tur brauciet (baltie aitasgalvas)! Tiekam uz pareizā ceļa un priecīgi spiežam gāzi grīdā. Bet ne ilgi. Te jau atkal mūsu mīļās labās peļķes ir klāt un drīz vien tās pārtop par upi ceļa vietā. Brīžiem eju pa priekšu, lai var saprast, cik dziļš. Starp kāju pirkstiem žļurkst vardes, zivteles un dubļi, bet ir jautri gan man, gan Jurim pie stūres. Protams, atkal noklīstam no ceļa. Ņemam palīgā mūsu iecienīto OsmAnd un tad jau viss skaidrs. Atliek turēties pie raustītās līnijas taisnē un neatlaidīgi turpināt šķelt viļņus ar mūsu 4x4.
Kaut kur nekurienē, sausā pleķītī uzrodas telts ar džekiem iekšā un turpat arī kāds pusizjaukts auto. Jautājam, kurā virzienā mums kuģot, vai tiksim līdz Kubu salai? Vajagot atpakaļ, esot bijusi norāde..., bet, nē uz priekšu tomēr labāk, līdz Tshwagong (kā to izrunā, nepateikšu). Tur mums pateikšot ceļu tālāk. Nopietni?! Ezerā kāds dzīvo? Izrādās, tur ir tāda kā sala. Pilna ar zirgiem un govīm, un vismaz vienu cilvēku. Ceļu atrodam paši. Uz salas mūs sagaida neviesmīlīgs strauss un tūliņ aizjoņo aiz apvāršņa. Varen priecīgi par savu veikumu izlēkājam pa salas milzu akmeņiem, sabildējam baobabus (nez kā tie tur nokļuvuši), nositam kādu tonnu odus un dodamies atpakaļ. Bija doma nakšņot uz salas, bet to atmetam kā nederīgu.
Atpakaļceļš jau rit raitāk. Piestājam atkal pie salūzušā auto puišiem, atstājam viņiem 5 litru ūdens trauku, visu paiku, kas ir apēdama bez pagatavošanas uz uguns un airējam tālāk. Un tur jau atkal kādam vajag mūsu palīdzīgo roku. Tiem iepriekšējiem palīgā brauc citi un tie citi ir neapskaužami iegrimuši. Nu ko, izvelkam. Izvelkam vēl otro un trešo reizi, un tad jau aiziet. Atpakaļ gan nezinu kā viņi tiks, jo ar cieto sakabi domā to sabeigto mašīnu izvilkt.
Vārtu puisis ir pārsteigts, ka bijām un nenogrimām, ka esam priecīgi atpakaļ. Vēl pāris reizes pārjautā, vai tiešām bijām līdz pat salai un tad priecīgs iestūķē ķešā maksu par parka ieeju. Šodien, redz, galvenais biļešu ofiss nestrādā, jo esot svētdiena, nevarot mums kvīti iedot. Nu lai tač! Mums bija labs piedzīvojums. Nu tāds ļoti labs.