Khama Rhio Sanctuary
Ne vienmēr piekļuve internetam ir tik, cik sirds kāro, bet dažreiz izdodas atrast iespēju. Tad nu tas jāizmanto.
Uz degunradžu svētnīcu braucām no Letlhakanes. Pagarš brauciens, bet ceļš labs.
Terororijā ir gan kempings, gan restorāns. Sapriecājāmies, ka tas viss mums vieniem, bet nekā - uz vakarpusi saradās vēl degunradžskatītgribētāji. Toties restorānā par restorāna cenām. Un garšīgi. Gaļu no brīva prāta tāpat vien neēdu, bet te savu sautēto liellopu nolocīju un vēl pietrūka. Juris savu vērša asti nedeva, sita pa nagiem.
Kas attiecas uz pašiem degunradžiem, to te ir tonnām. Parēķini vien, ja viens degunradžpaps sver ap 2.3 tonnām... mēs satikām tikai baltos, bet runā, ka te mītot arī melnie degunradži. Ļoti gribēju surikātus redzēt dabā, bet viņiem nebija viesu pieņemšanas laiks šodien. Žēl! Zebras, antilopes, žirafes... tie visi arī te biezā slānī. Kā jau svētnīcā, pasargāti no visa.
Mokongwa kempinga vietas iekārtotas zem mokongwa kokiem (Schinziophyton rautanenii). No to riekstiem iegūst eļļu. Tepat arī kotedžas netālu, bet tās mums šoreiz nebūs. Viņiem interesanti - cena par kotedžu 2 cilvēkiem norādīta 895 P, bet, kad sadomā to rezervēt, tad izrādās, no cilvēka tā summa. Nu nekas. Citreiz.
Tā nu pārlaiduši nakti zem šī eļļas koka, vēlreiz apraudzījuši Serwe pan iemītniekus, dodamies atpakaļceļā uz Maunu.