Central Kalahari Game Reserve
Sākumā ceļš parasts, iebrauktas 2 rises un viss šķiet būs labi. Līdz brīdim. Tas brīdis nebeidzas visus atlikušos 30 km, līdz pat vārtiem 2 stundu garumā. Cerība, ka aiz vārtiem mūs sagaida tuksnesis mūs pamet tiklīdz ieraugām vārtu sargu izbrīna pilnās sejas un jautājumu - kā jūs te nokļuvāt? Nu nokļuvām. Ko nu? Tuksnesi esot neizbraucams. Jābrauc atpakaļ uz Rakops. Nu nekā nebij! Ir jau seši vakarā un pa gaismu mēs to nepieveiksim.
Izlūdzamies vismazāko zemes pleķīti nakšņošanai. Ātri uzceļam telti, paēdam griķu putru vakariņās un lienam migās, kamēr odi nav mūs " noecējuši". Ap pusnakti pamostamies no spēcīga lietus, kas zibens un pērkona pavadībā gāžas pār mūsu telti. Šis fakts ūdens līmeni noteikti nepadarīs zemāku un mūsu atpakaļceļu vieglāku. Aizmigt nevaram, kaļam plānus turpmākai rīcībai. Izkaļam un tad jau lēnām aizmiegam pierimstošā lietus ieaijāti.
No rīta mūs pamodina putnu klaigas. Nu tik skaļi un daudzbalsīgi dzied, ka nevaram savas domas dzirdēt. Ātri apēdam pērno putru, salokam izmirkušo telti, pārliecināmies pie vārtu puiša, ka mūsu plāniņš nav zemē metams un dodamies ceļā. Ap 100 km gar parka žogu uz Makalamabedi ciemu. Uh! Izdodas. Ceļmalā apēdam belašu un pupu putru un laižam uz Boteti River Camp. Te varam izžāvēties, nomazgāties un dabūt īstu kafiju 😀. Dzīve turpina būt skaista!
Secinājumi un ieteikums Tev, potenciālais ceļotāj uz Botsvānu - ja esi nolēmis turp doties kā pašbraucējs, pirms meties uz galvas savā piedzīvojumā, pārliecinies par situāciju savos izvēles galamērķos Department of Wildlife and National Parks Maunā vai Gaboronē. Būs dzīve vieglāka 😀